Sarmīte Bambāne, Andželika Kāle // NRA 26.07.2011.

Publicēts laikrakstā Neatkarīgā rīta avīze, 26.07.2011.

«Ja bērns tiek vests līdzi uz kulturāliem vai izklaidējošiem pasākumiem, vecākiem ir jābūt gataviem atteikties no pasākuma brīdī, kad mazais sāk protestēt, traucēt ne tikai vecākiem, bet arī pārējiem apmeklētājiem,» teic etiķetes un protokola eksperte Irma Kalniņa. Kopā pavadīts laiks festivālos, koncertos, teātrī vai kur citur var būt pozitīvs piedzīvojums visai ģimenei, bet vai bērns tam ir gatavs?

Jāpavēro attieksme

Kad bērns ir gatavs kulturāliem pasākumiem, kā teātris vai mūzikas koncerti, atkarīgs no katra individuāli. Etiķetes un protokola eksperte Irma Kalniņa stāsta: «Man ir divi mazbērni. Jaunākajam ir divi gadi un zinu, ka viņš šādiem pasākumiem nav gatavs, savukārt četrgadīgo gan esam ņēmuši līdzi uz koncertiem, un viņš nosēž mierīgi, līdz mūzika viņu pat iemidzina.» Tas nozīmē, ka vecākiem pašiem jāskatās, kā bērns uzvedas un reaģē uz attiecīgo pasākumu. «Ja viņš izrādes vai koncerta laikā sāk dīdīties un trokšņot, tad tas norāda, ka viņš tam tomēr nav gatavs,» uzskata Andželika Kāle. «Pirms pasākuma vajag izskaidrot, kur viņš tiek vests un ko tur redzēs. Ja mazais raud jau pirms došanās ārpus mājas, vajadzētu vēlreiz pārdomāt, vai tas vispār ir vajadzīgs. Nevar piespiest, lai bērnu sāktu interesēt pieaugušo lietas.»

Ja visa ģimene jūtas komfortabli un bērns uzvedas mierīgi, tad tas noteikti būs kopā jauki pavadīts laiks, kas ģimeni satuvinās. «Nonākot vidē, kura ir sveša un kur ir apkārt daudz jaunu cilvēku, bērni iegūs plašāku pieredzi, iemācīsies kontaktēties, un, iespējams, kļūs drošāki,» par to, kā publisku pasākumu apmeklējums pozitīvi ietekmē bērnus, pastāsta ģimenes psihoterapeite Sarmīte Bambāne. Taču pēc šāda piedzīvojuma viņi var sliktāk gulēt, jo bijusi emocionāli piesātināta diena, piedzīvotas dažādas emocijas – bailes, prieks vai satraukums.

Dalīt uzmanību

Lai izvērtētu, vai vecāki pareizi dara, ņemot līdzi savu bērnu uz publisku pasākumu, jāņem vērā vairāki faktori, taču pats galvenais ir – kāds ir vecāku mērķis, kāpēc bērnu neatstāj kādai auklei. Vai tas notiek tikai tāpēc, ka nav kas viņu pieskata, bet vecāki par katru cenu grib redzēt koncertu, teātra izrādi vai vienkārši izklaidēties? «Ja mamma grib tikai patusēties, protams, būs tā – kad bērns raus mammu aiz brunčiem un teiks, ka grib ēst vai aiziet uz tualeti, tad mamma dusmosies, ka viņai neļauj baudīt pasākumu. Tas būs stress gan viņai, gan bērnam, un prieka nekāda. Ja ir mērķis baudīt pasākumu, un vecāki nav gatavi dalīt uzmanību un pievērsties bērna vajadzībām, tad labāk mazo atstāt mājās,» norāda ģimenes psihoterapeite Andželika Kāle.

Vecākiem jābūt klātesošiem savam bērnam un jārēķinās ar viņa fiziskajām un emocionālajām vajadzībām. Uz pasākumu bērns var iet, ja vecāki zina, ka viņam tur būs iespēja paēst, padzerties, aiziet uz tualeti, kā arī pagulēt diendusu, ja vajag. Tāpēc daudz vienkāršāk ir tad, ja tas notiek brīvdabā, kur jau tā ir trokšņains un bērna raudāšana citiem varbūt netraucēs. Citādāk ir tad, ja kopā iet uz teātri vai koncertzālēm. 

Var aizrādīt

Jebkurš pasākums savā ziņā ir arī fiziska slodze, līdz ar to bērns tai dienā ātrāk nogurst, viņš sāk kašķēties, dusmoties un diez vai tādā noskaņojumā klausīs, un vecāku izbļauts Kuš! vai Miers! nelīdzēs, lai viņu nomierinātu. Tāpēc sēdvietas koncertā vai izrādē ir jāizvēlas tuvāk ārdurvīm un ārējai malai, nevis pa vidu – ja gadījumā bērns sāk neuzvesties, raud vai pēkšņi grib uz tualeti, netraucējot nevienu citu pasākuma apmeklētāju, var iziet. Iziešana no zāles ir vispareizākā rīcība gadījumā, ja bērns sāk trokšņot. «Līdzcilvēki ir jārespektē. Reizēm māmiņas, kurām raud bērniņš, nesaprot, ka citiem tas traucē, jo viņām pašām tā ir ikdiena, viņas pie tā, iespējams, ir jau pieradušas,» norāda psihoterapeite Andželika Kāle. Irma Kalniņa piebilst: «Raudāšana vai bērna dīdīšanās traucē gan māksliniekus, gan skatītājus, kuri arī ir samaksājuši par biļeti, tāpēc viņiem ir tiesības aizrādīt. Protams, nevajag būt rupjiem, bet mīļi pateikt – ja bērniņš ir tik nelaimīgs, vai tiešām vajag viņu mocīt ar šo pasākumu.»  

Ievērot robežas

Pirmsskolas vecuma un reizēm arī vecākiem bērniem vērība un uztvere ir ļoti īsa, viņam ir grūti noturēt uzmanību gariem priekšnesumiem. «Labākajā gadījumā viņi uz vietas varētu nosēdēt un noskatīties maksimums pusotru stundu garu multfilmu. Tāpēc vecāki ļoti bieži pārspīlē, vedot tik mazus bērniņus uz pieaugušo izrādēm un koncertiem, kas ilgst vairāk nekā divas stundas,» paskaidro Irma Kalniņa. Viņa uzskata, ka garie pasākumi ir bērnu mocīšana. Ja viņš sāk dīdīties pa teātra zāles krēsliem, tad tas nav tāpēc, vai ir audzināts vai nē, bet gan viņš tādā veidā protestē, jo ir nelaimīgs atrasties pasākumā, kas viņu neinteresē. «Ja vecāki mīl savu bērnu, tad viņi to nemocīs un aizies no koncerta,» uzskata Irma Kalniņa.

Etiķetes un protokola eksperte iesaka šādiem gadījumiem līdzi paņemt kādu grāmatiņu vai mantiņu, kas netaisa troksni un netraucē pārējiem skatītājiem, bet bērnu nomierina, jo viņam kļūst interesanti. «Es neatzīstu sulas un cepumus, vai kādus citus pārtikas izstrādājumus, ar kuriem mazo nomierina. Protams, ja pasākumus notiek brīvdabā, tad to var darīt, bet, ja ēdīsim maizītes, piemēram, Nacionālajā teātrī, tad tas ir par traku. Ja nonākam pie tāda līmeņa, tad bērnam šādā iestādē tomēr nevajadzētu būt,» teic Irma Kalniņa. 

Garantēt drošību

Vecāki reizēm nebaidās uz publiskiem pasākumiem ņemt līdzi pat zīdaiņus. Irma Kalniņa norāda, ka kultūras pasākumā zīdaiņa vecums pat ir piemērotāks nekā bērns viena, divu vai trīs gadu vecumā, jo mazulis tikai guļ un ēd. Apmierinot viņa nedaudzās vajadzības, vecāki var baudīt pasākumu, netraucējot arī apkārtējiem. «Tomēr jāņem vērā, ka zīdainis ir ļoti jutīgs pret troksni, jo viņa psihe nav nobriedusi, līdz ar to viņš skaļos pasākumos un svešā vidē var kļūt nemierīgāks, raudulīgāks, var arī mazināties apetīte,» brīdina psihoterapeite Sarmīte Bambāne. «Ja tas ir masu pasākums, tad vecākiem jābūt ļoti uzmanīgiem un jāskatās, vai viņi spēj savam bērnam garantēt arī drošību – vai kāds cits viņu netraumēs vai nenobaidīs.»


DER ZINĀT!

NEPĀRSPĪLĒT. Labākajā gadījumā bērni uz vietas varētu nosēdēt un noskatīties maksimums pusotru stundu garu multfilmu. Tāpēc vecāki ļoti bieži pārspīlē, vedot tik mazus bērniņus uz pieaugušo izrādēm un koncertiem, kas ilgst vairāk nekā divas stundas

Neatkarīgā rīta avīze, žurnāliste Guna Puisāne, 26.07.2011.