Sarmīte Bambāne, Andželika Kāle žurnālam Ģimenei
Mīļa pasaciņa, klusa mūzika, sveicieni mēnestiņam vai vakara lūgšana visiem kopā. Šodien šie šķietami ikdienišķie rituāli mazulim paliks atmiņā uz mūžu, jo arī mēs, lielie, atceramies mammas dziedāto šūpuļdziesmu un jauko gulētiešanas laiku. Kas tad padara šo laiku tik skaistu, ja mēs, izauguši lieli, arvien to atceramies?
Viens no skaistākajiem brīžiem bērnam pirms iemigšanas ir šūpuļdziesma, kad bērns var dzirdēt mātes balsi, būt kopā ar māti īpašā tuvībā. Tik pat skaistu šo brīdi padara tēva klātbūtne, tēva skaitītā lūgšana, dziedātā dziesma vai pasaka. Tieši tās ir pirmās gaišākās un siltākās atmiņas, kuras saglabājas visu turpmāko dzīvi.
Arī mums, pieaugušajiem, var būt savi rituāli, kas palīdz nomierināties, atslābināties un iemigt, lai atjaunotu savus spēkus nākamajai dienai.
Rituāls ir ”gaidu ietvars”, kurā izmanto atkārtošanos, zināmu lietu kārtību. Šo zināmo lietu kārtība pārveidojas, rodas jauni darbības veidi, jaunas darbības un var veidoties jaunas nozīmes.
Un tādejādi rituāli pārtop tradīcijās, kuras var pāriet no paaudzes paaudzē. Izmaiņas tagadnē izaug no pagātnes tradīcijām un tagadnē tiek definētas nākotnes tradīcijas.
Mums katram dzīvē ir jātiek galā ar paradoksiem dzīve/nāve, tuvošanās/atsvešināšanās, ideāls/reāls, labs/ļauns. Rituāli vienlaicīgi sevī ietver abas pretrunu puses un tādejādi tie palīdz tikt galā ar pretrunīgo. Piemēram, laulību ceremonija ietver sevī prieku, svētkus, un tajā pašā laikā arī skumjas, zaudējumu. Tad cilvēki saka: ”Jūs zaudējat meitu/dēlu, bet iegūstat znotu/vedeklu!”. Vecāki atdot prom savu bērnu, bet iegūst jaunu ģimenes locekli.
Rituāls var palīdzēt cilvēkam rast izeju no smagām emocionālām situācijām, kā, piemēram, tuvinieka zaudējuma. Bērēs ir pieļauts skumt. Cilvēki sanāk kopā savās bēdās, ir kopīgs mielasts, attiecīgi ģērbušies, runā attiecīgos vārdus. Tas nozīmē, ka te ir droši, lai varētu paust savas skumjas vai just arī citas jūtas – vainu, dusmas, bailes. Bēru rituāli palīdz cilvēkam sērot un emocionāli atgūties pēc zaudējuma, jo ir grupas atbalsts – ģimenes locekļi, tuvinieki, radinieki, draugi, kolēģi.
Daudzus rituālus var attiecināt uz dzīves ciklu pārmaiņām, kāzas, bērna piedzimšana, kristības, iesvētības, nāve u.c. Bieži vien cilvēks šos nozīmīgos savas dzīves notikumus īpaši svin. Un šo svētku laikā, apstiprinot, pagodinot, pieminot, tiek veikti daudz un dažādi rituāli. Rituāli, kas saistīti ar noteiktām izdarībām, speciālu ēdienu, īpašiem dzērieniem, atbilstošu mūziku un īpašiem tērpiem. Ģimenē, svētku svinēšana, rada īpašu atmosfēru, daudz prieka un emocionālu piepildījumu katram ģimenes loceklim. Savukārt, spēja mainīt rituālus dažādos dzīves ciklos ģimenei dot iespēju izdzīvot jaukus brīžus, apgūt jaunas lomas, veidojas citas attiecības un ģimene saliedējas.
Ja ģimene svin notikumus kā obligātu pasākumu, nedomājot par notikuma nozīmi un procesu, tad tas var radīt tikai un vienīgi stresu, nepatīkamas izjūtas, sasprindzinājumu. Parasti ir pierasts, ka sieviete ir tā, kas rada svētkus. Viņa gatavo ielūgumus, iepērk produktus, gatavo ēdienus, klāj svētku galdu. Ar laiku tas var kļūt apgrūtinoši, nogurdinoši un rituāls kļūst par obligātu pasākumu. Ja svētkus organizē un rada viens cilvēks, tad citiem ģimenes locekļiem paliek maz iespēju dot savu ieguldījumu svētku radīšanas procesā. Tāpēc svētku organizēšana visiem kopā, var kļūt arī par ģimenes tradīciju un laiku, kad patiesi viens ar otru esam kopā.
Noteikti rituāli var būt kā pieaugušajiem, tā bērniem. Ģimenē ar maziem bērniem, kā viens no galvenajiem rituāliem ir gulētiešana. Gulētiešanas rituāli noteikti atšķirsies divgadīgam bērnam un desmit gadus jaunam bērnam. Bet katrā ziņā, tas ir process, kuru vecāks vada. Šis rituāls ir ļoti spēcīgs, jo tas atkārtojas katru vakaru. Noteiktas lietas tiek darītas pēctecīgi, bērns zina, kas notiks sākumā, pēc tam. Tas palīdz bērnam nomierināties, pāriet uz mierīgākām nodarbēm, sajust mammas vai tēta klātbūtni un siltumu. Tas rada drošības sajūtu bērnā un palīdz tikt galā ar piesātinātiem dienas notikumiem.
Rituāli pāra attiecībās. Arī pārim attiecību stiprināšanai un abu partneru drošības, uzticēšanās un stabilitātes nostiprināšanai, palīdz rituāli. Pāra izaugsmi un attīstību nosaka spēja savus iepriekšējās dzīves ( izcelsmes ģimenē ) rituālus saskaņot ar otru cilvēku, tādējādi stiprinot pāra attiecības un veidojot kopīgos rituālus kopdzīvē. Šī spēja izveidot kopīgus rituālus, veidot kopīgas tradīcijas, kas balstās uz abpusēju prieku par notiekošo, liecina par zināmu pāra briedumu. Līdzīgi kā bērnos rodas nedrošība, ja rituāls „izkrīt”, arī pārī rodas trauksme, ja kāds no rituāliem tiek izlaists, kāds to mērķtiecīgi sāk ignorēt. Tas bieži kļūst par signālu krīzēm pāra attiecībās un arī te mazināt krīzi var palīdzēt rituāls….