Sarmīte Bambāne, Andželika Kāle žurnālam Ģimenei

Skolas gaitu uzsākšana – tās ir lielas pārmaiņas, kurām var laikus gatavoties, un tādejādi mazināt nedrošību un bailes, kas rodas vecākiem un bērniem, domājot par to, ka tuvojas pirmā skolas diena. Lai 1.septembri varētu sagaidīt ar prieku un patīkamu kņudoņu sirdī, vecākiem jābūt pārliecinātiem, ka tiešām bērns ir gatavs skolai.

Bērna gatavību skolai nosaka daudz un dažādas prasmes, kuras attīsta vecāki mājās, pirmskolas izglītības iestāde vai cita iestāde, kas ir tiesīga apmācīt piecus un sešus gadus vecos bērnus. Var izdalīt šādas vēlamās prasmes un iemaņas, kuras nepieciešamas, bērnam sākot skolas gaitas.

Intelektuālā attīstība:

  • saprot pamatjēdzienus – labais, kreisais, augšā, lejā, augts, zems utt,
  • atšķir krāsu pamattoņus – sarkans, dzeltens, zils, zaļš, melns, balts, brūns,
  • atšķir galvenās ģeometriskās figūras – kvadrāts, aplis, trijstūris, taisnstūris,
  • prot skaitīt no 1 līdz 10 un no 10 līdz 1,
  • prot rakstīt drukātiem burtiem,
  • pazīst burtus un prot lasīt īsus teikumus,
  • prot pastāstīt par gadalaikiem, diennakts daļām,
  • spēj nosaukt mājdzīvniekus, savvaļas dzīvniekus, putnus, augus, ūdens iemītniekus,
  • prot pastāstīt par sevi, savu ģimeni,
  • prot pastāstīt par kādu notikumu un atbildēt uz jautājumiem,
  • prot rakstīt ciparus no 1 līdz 10,
  • izprot dabas parādības un prot par tām pastāstīt,
  • prot pastāstīt par dažādiem svētkiem un to svinēšanu,
  • prot veidot gramatiski pareizus teikumus, saskaņojot vārdus, dzimtē, skaitlī, locījumā,
  • atstāsta zināmas pasakas, dzejoļus, stāstus,
  • saklausa un var nosaukt skaņu vārda sākumā, vidū, beigās,
  • izprot darbības ar skaitīšanu, atņemšanu,
  • izprot jēdzienus vakar, šodien, rīt,
  • nosauc nedēļas dienas, mēnešus,
  • ir priekšstats par pulksteni,
  • lieto matemātiskus jēdzienus – puse, vairāk, mazāk, daudz, maz, tikpat.

Fiziskā attīstība:

  • pārvalda savu ķermeni,
  • skrien, lec, rāpjas, kāpj augšā un lejā,
  • spēj noturēt līdzsvaru,
  • met un ķer bumbu,
  • pareizi tur rakstāmpiederumus,
  • pareizi tur un griež ar šķērēm,
  • patstāvīgi attaisa un aiztaisa rāvējslēdzēju, pogas, sasien lentes, auklas, ķemmē matus.

Emocionālā un sociālā attīstība:

  • pazīst un prot nosaukt emocijas – priecīgs, dusmīgs, nobijies, skumīgs, laimīgs, nokaunējies u.c..
  • prot risināt konfliktsituācijas bez pieaugušo palīdzības,
  • prot patstāvīgi nomierināties,
  • ir spējīgs spēlēties viens pats un arī kopā ar citiem bērniem,
  • uztver un reaģē uz pieaugušo norādījumiem,
  • spēj citiem palīdzēt un lūgt palīdzību,
  • dalās ar citiem,
  • prot sevi aizstāvēt bez kaušanās un sišanas.

Ja kādas no iepriekš minētajām prasmēm bērnam nav pietiekami attīstītas, vecākam ir visas iespējas palīdzēt un atbalstīt savu bērnu, lai šīs prasmes veicinātu. Viens vai divi mēneši ir pietiekami liels laiks, lai bērns varētu apgūt un attīstīt konkrēto prasmi, un to var darīt ikdienā – tajos brīžos, kad tētis vai mamma ir kopā ar savu bērnu. Piemēram, lai attīstītu bērna lasītprasmi, vecāks kopā ar bērnu var:

  • lasīt uzrakstus, ejot pa ielu vai braucot transporta līdzeklī,
  • ārā ar krītiņiem uz asfalta rakstīt un lasīt vārdus, teikumus,
  • mājās dažādās vietās izlikt lapas ar uzrakstītiem vārdiem un tos mainīt katru dienu,
  • uzrakstīt dienas ēdienkarti un ēdienu sastāvdaļas,
  • uz muguras ar pirkstiem viens otram vilkt burtus, zilbes, vārdus,
  • griezt ārā no žurnāliem vārdus, teikumus un veidot kolāžu par noteiktu tēmu,
  • jūrmalas smiltīs rakstīt vārdus.

Un tie ir daži piemēri, kā vecāks var atbalstīt un palīdzēt bērnam attīstīt vēlamo prasmi. Bērns daudz vieglāk un lielāku interesi, aizrautību tvers tos uzdevumus, kur vecāks izmantos savu radošumu, oriģinalitāti, humora izjūtu un kur tādejādi rada brīvu, rotaļīgu atmosfēru.

Šobrīd Latvijas izglītības sistēmā ir vairākas problēmas, viena no tām -bērnudārza un skolas programmas nav pietiekami saskaņotas. Uzsākot mācības 1. klasē, bērniem tiek izvirzītas augstas prasības, kuras ne vienmēr visi bērni ir spējīgi izpildīt. Piemēram, bērnudārzu beidzot, bērnam nav jāprot lasīt, bet atnākot uz skolu skolotāja var prasīt, lai bērns tekoši lasa. Tāpēc vecākam būtu liela vērība jāvelta tam, kā bērns ir sagatavots skolai un kādas ir skolas prasības. Šeit nozīmīga ir vecāku sadarbība ar skolu un nākamo klases audzinātāju. Katrā skolā notiek topošo 1. klašu vecāku sapulces, kurās vecākiem ir iespēja iepazīties ar klases audzinātāju, skolas iekšējās kārtības noteikumiem, un to, kas būtu jāzina un jāprot bērnam, uzsākot skolas gaitas. Nākamā klases audzinātāja var sniegt konkrētas rekomendācijas vecākam par to, kādas prasmes bērnam būtu vēlams vēl attīstīt un kā vecāki var to veicināt, lai skolas gaitu uzsākšanu neradītu raizes ne bērnam, ne vecākam.

Ja vecākiem ir kādas bažas par to, ka bērns vēl nav pilnībā gatavs skolai, tad būtu svarīgi izrunāties ar bērnudārza audzinātājām, bērnudārza vadītāju, nākamo klases audzinātāju, ģimenes ārstu vai citiem speciālistiem, piemēram, psihologu, neirologu.

Ieteikumi vecākiem, kuru bērns šogad uzsāks skolas gaitas:

  • iepazīties ar jauno bērna klases audzinātāju un iegūt nepieciešamo informāciju, pārrunāt visus neskaidros jautājumus par bērna skolas gaitu uzsākšanu: nepieciešamās skolas lietas, 1. septembra norise, kā notiks mācības septembra mēnesī utt.,
  • savlaicīgi ieplānot savu vai otra vecāka atvaļinājumu, brīvo laiku, lai būtu kopā pirmās nedēļas ar bērnu, pavadot uz skolu un sagaidot no skolas, kā arī kopā pildot mājas darbus,
  • iepazīties pašam un iepazīstināt bērnu ar skolu, skolas telpām, iekšējās kārtības noteikumiem, kopā izstaigājot skolu jau augusta mēnesī,
  • radīt bērnam objektīvu priekšstatu par skolu, par vietu, kur ievēro noteiktu kārtību stundu laikā un starpbrīžos, kur bērni mācās, brīvajā laikā iepazīst citus bērnus un draudzējas, kopā dara interesantas un aizraujošas lietas,
  • iepazīstināt bērnu ar klases audzinātāju, pastāstot, ko viņa dara, un, ka viņa būs tas drošais cilvēks, pie kura varēs vērsties jebkurā situācijā,
  • svarīgi ir arī pastāstīt par klasi, cik liela tā būs, un, ka klasē būs daudz bērnu, varbūt kāda daļa vai visi bērni būs nepazīstami,
  • informēt klases audzinātāju par bērnu esošo slimību, piemēram, cukura diabēts, alerģijas, astma, epilepsija u.c.; kā arī par medikamentu lietošanu, kas var ietekmēt bērna uzvedību,
  • informēt klases audzinātāju par bērna uzvedības vai saskarsmes īpatnībām, tas palīdzētu klases audzinātājai vieglāk un ātrāk rast kontaktu ar bērnu un palīdzēt viņam iejusties klases kolektīvā.

Kontroljautājumi vecākiem:

  • vai mūsu, abu vecāku, prasības pret bērnu ir vienotas,
  • vai es uzticos un paļaujos uz savu bērnu, vai spēju ar viņu apspriesties, neskatoties uz viņa vecumu,
  • vai man ir patīkami kontaktēties un es varu uzticēties bērna klases audzinātājai,
  • vai man ir droša sajūta un labs priekšstats par skolu,
  • vai manas gaidas par bērna spējām nav lielākas nekā iespējams,
  • vai es pilnīgi godīgi esmu novērtējis bērna spējas un veselību,
  • vai manas prasības pret sevi, savu bērnu, klases audzinātāju ir atbilstošas iespējām,
  • vai es savas bailes, senu savu nepatiku pret skolu, skolotājiem „nenododu” savam bērnu,
  • vai spēju droši sarunāties ar klases audzinātāju par savu bērnu, pārrunājot informāciju, kura var skart arī personiskus jautājumus.

Sarmīte Bambāne
Andželika Kāle