Sarmīte Bambāne // Neatkarīgā Rīta Avīze, 31.01.2012.
Mārīte ar vīru pēc pāris mēnešiem iecerējusi doties divu nedēļu ilgā ceļojumā. Viņi vēl nav izlēmuši, kurš tajā laikā varētu pieskatīt piecgadīgo dēlu Gustavu, jo draugi un radi ir aizņemti darbos vai paši gatavojas doties slēpošanas izbraucienos. Mārīte apsver iespēju pieņemt darbā auklīti neregulāram darbam, taču nezina, pēc kādiem kritērijiem viņu izvēlēties.
Grūts lēmums
«Manuprāt, atrast aukli savam bērniņam – vienalga, vai dodoties atvaļinājumā, atsākot darba gaitas vai tikai uz dažām stundām, apmeklējot teātra izrādi, ir viens no grūtākajiem uzdevumiem jebkuru vecāku dzīvē,» atzīst bērnu dienas centra Luteklītis vadītāja Kristīne Vīksne. Pirms šī lēmuma pieņemšanas vecākiem rodas visdažādākās izjūtas. Viņi mēdz piedzīvot gan bailes un satraukumu, gan nemieru un neziņu. «Vecākiem rodas daudz dažādu jautājumu, jo katrs taču vēlas, lai cilvēks, kurš kādu laiku pieskatīs bērnu, būtu vislabākais, profesionālākais, piemērotākais, un tā varētu turpināt šo rakstura un profesionālo iezīmju sarakstu…» saka geštaltterapeite un pedagoģijas maģistre Aija Baha-Velvele.
Meklē laikus
Auklīte ir jāatrod vismaz pusgadu pirms iecerētā brauciena, jo, lai saprastu, ka viņa būs īstā, ir vajadzīgs laiks, uzskata ģimenes psihoterapeite un psiholoģe Sarmīte Bambāne. «Lai vecāki varētu pārliecināties par to, ka var simtprocentīgi uzticēties auklei un bērns jūtas labi kopā ar viņu, ir vajadzīgs adaptācijas periods gan bērnam, gan vecākiem, gan auklītei. Nedrīkst būt tā, ka aukle tiek meklēta divas nedēļas pirms atvaļinājuma brauciena.»
Ja ir zināms, ka pēc laika iecerēts vairākas dienas ilgs brauciens, bērns ir jāsāk pieradināt pie jaunā pieskatītāja klātbūtnes laicīgi un regulāri. Svarīgi, lai bērns pamazām pierod pie aukles un ir mierīgs arī tad, ja vecāki devušies projām. Sākumā var aicināt aukli pastrādāt pāris reizes nedēļā, lai redzētu, vai viņa spēj parūpēties par bērna emocionālo un fizisko drošību, labsajūtu.
Jautā paziņām
Pirms uzsākt aukles meklējumus vecākiem ir jādefinē savas prasības attiecībā uz šo vakanci. «Ir jāsaprot, kāds varētu būt iespējamais darba grafiks, vai darbs būs regulārs vai neregulārs – kādās dienās un cik stundas. Vecākiem ir jāapzinās, ko viņi sagaida no aukles, – vai bērns būs jāpavada mājās no skolas, jāved uz pulciņiem, kopā jāspēlējas, jāiet laukā, arī jāgatavo ēst un jāuzkopj māja,» uzsver psihoterapeite.
«Meklējot auklīti savam bērnam, vispirms es noteikti apjautātos draugiem un paziņām par viņu pieredzi ar auklītēm, kuras viņi nešauboties man varētu ieteikt, un tikai pēc tam pētītu sludinājumus, jo pilnīgi nezināma cilvēka testēšana aizņems daudz vairāk laika, nekā ekspresintervija ar ieteiktu auklīti,» ir pārliecināta Kristīne Vīksne. Sarmīte Bambāne piebilst: «Var apjautāties arī kādā zināmā bērnudārzā vai attīstības centrā, vai tur ir audzinātāji, kuri gribētu papildus piestrādāt uz nepilnu slodzi.»
Daži noteikumi
Katram būs individuāla atbilde uz jautājumu, kā izvēlēties piemērotu auklīti, tomēr dažus noteikumus vajadzētu ievērot. Sarmīte Bambāne iesaka vecākiem, intervējot iespējamo auklīti, uzdot arī neparastus jautājumus: «Var jautāt par aukles iepriekšējo dzīves un darba pieredzi, brīvo laiku, viņas ģimeni, izglītību, dzīves vērtībām un uztveri, veselības stāvokli, attieksmi pret dzīvniekiem un dabu.»
Kristīne Vīksne iesaka arī paciemoties pie potenciālās auklītes mājās, lai uzzinātu, kādā vidē viņa dzīvo, kā arī to, vai viņai pašai ir bērni vai mazbērni. «Taču ne vienmēr tas ir rādītājs, ka viņa būs laba aukle svešam bērnam!»
Uzticies bērnam
Speciālisti neiesaka pieņemt darbā pirmo cilvēku, kurš izrādījis interesi par šo vakanci. Ja pirms vecāku prombūtnes bērnam būs iespēja pavadīt kādu laiku kopā ar iespējamo auklīti, viņš pats pateiks, ko par viņu domā, tāpēc uzticieties saviem bērniem, jo viņi daudz labāk nekā mēs, pieaugušie, izjūt līdzcilvēkus! Ja bērns saka, ka auklīte ir superīga, tad tā arī ir, bet, ja bērns sūdzas, ka auklīte nav gana laba, tam noteikti ir kāds iemesls,» teic Aija Baha-Velvele. Tāpēc vispirms aukli vajadzētu pieņemt darbā uz pārbaudes laiku, lai noskaidrotu gan viņas attieksmi pret bērnu, gan bērna attieksmi pret viņu, gan to, kā aukle attiecas pret darba pienākumiem un kārtību mājā, kurā strādā.
«Bērni ir kā staigājoši rentgena aparātiņi, kuri lieliski izjūt cilvēkus, paši izvēloties, vai šis pieaugušais ir uzticams, vai tieši pretēji – tiklīdz aizveras durvis un vecāki ir projām, auklīte vairs nesmaida un nespēlējas, bet tikai sērfo internetā vai sazvanās ar draudzenēm,» teic Kristīne Vīksne.
BĒRNA VIEDOKLIS. Meklējot aukli sava bērnam, vecākiem vispirms vajadzētu ieklausīties bērna izjūtās un viedoklī.
IZVĒLOTIES AUKLI NEREGULĀRAM DARBAM
- Jāsāk meklēt laicīgi
- Vispirms jāapjautā draugi un paziņas
- Vecākiem ir jādefinē savas prasības
- Darba intervijas laikā jāuzdod arī negaidīti jautājumi
- Viedoklis par aukli jājautā bērnam
- Vismaz pusgadu pirms ilgākas prombūtnes bērns jāsāk pieradināt pie viņas
Tekstu sagatavoja žurnāliste Laura BROKĀNE