Sarmīte Bambāne // Žurnāls Cosmopolitian, 2012. marts

Dažkārt saglabāt siltas un mīlestības pilnas attiecības ir grūti pat atrodoties vienā istabā, taču, ko darīt, ja jūs šķir vairāki simti kilometru, citu valstu teritorijas vai pat okeāns? Cosmopolitian uzmeklēja trīs pārus, kuri spēj saglabāt jūtu siltumu, arī dzīvojot lielā attālumā.

Bezgalīgas sarakstes, telefonsarunas vairāku stundu garumā, nepārtrauktas ilgas un dzīve no atmiņām – tas raksturo attāluma attiecības. Mēs dzīvojam laikā, kad aizvien vairāk cilvēku izvēlas pamest valsti atalgotāka darba, prestižākas izglītības, lielākas pieredzes un visbeidzot labākas dzīves dēļ. Kā liecina CSP (Centrālā statistikas pārvalde) dati no Latvijas 2009. gadā aizbrauca 6 tūkstoši cilvēku, taču 2011. gadā emigrantu skaits bija palielinājies gandrīz trīs reizes, sasniedzot jau 16 tūkstošus. Aizbraucēju skaits turpina pieaugt un tam līdzi pieaug to cilvēku skaits, kuri gaida kādu atgriežamies. Nereti par galveno attiecību draudu tiek uzskatīta neuzticība jeb krāpšana, taču kā tik galā ar attālumu?

Zāles pret vientulību – Fazer šokolāde

Latvija – Portugāle
Ilze(24) un Jānis(25) attiecībās ir jau trīs gadus, tāpēc pieņemt lēmumu, doties Erasmus apmaiņas programmā uz Portugāli, Ilzei nebija viegli: „Šobrīd mans draugs dzīvo Latvijā, bet es izmantoju Eiropas Komisijas iespējas un mācos Erasmus apmaiņas programmā Portugālē. Dzīvojam šķirti piecus mēnešus.” Studiju apmaiņas programma jau sen bija iekļauta Ilzes obligāti veicamo darbu sarakstā: „Man bija sapnis aizceļot, lai gūtu lielāku pieredzi, iemācītos dzīvot viena un iepazītu dzīvi visā tās krāšņumā, tāpēc zināju, ja man kādreiz būs šāda iespēja, tad es to noteikti izmantošu.” Par Ilzes ideju Jānis nebija sajūsmā, taču pēc neskaitāmiem strīdiem un diskusijām, viņi izlēma pamēģināt. „Netikties katru dienu ir neizsakāmi grūti, taču apziņa, ka tevi kāds gaida mājās ļoti silda,” dalās Ilze. Lai saglabātu tuvību, Ilze un Jānis četras reizes nedēļā sazinās ar Skype un WhatsApp palīdzību, taču brīžos, kad nesanāk vienlaicīgi atrasties pie datora, viņi sūta e-pasta vēstules. „Mēs bieži viens otram sūtām dzejoļus, anekdotes vai jaukus video, tas, protams, nespēj aizvietot kopā būšanu, bet sirdi tas sasilda,” stāsta Ilze. Tā kā Jānis ir ļoti noslogots darbā, bet Ilze visu savu brīvo laiku velta mācībām, viņiem paliek mazāk laika ilgām. Ilze uzskata, ka būt aizbraucējam ir vieglāk, kā palikt mājās un gaidīt: „Man palīdz tas, ka atrodos jaunā vidē, pavisam citā kultūrā un man apkārt ir daudz jaunu cilvēku. Man nav jādzīvo vietā, kur viss atgādina par otru cilvēku. Kafejnīcās un uz ielām mani pavada smaidīgi portugāļi, kuri vēl apber ar komplimentiem – garastāvoklis uzlabojas uzreiz. Bet ja nopietni, vientulību var kliedēt tikai nedomājot par to. Brīžos, kad tas nesanāk, man palīdz laba mūzika un Fazer šokolāde.” Ilze un Jānis neslēpj, ka attālums viņu attiecības ir ietekmējis: „Varam teikt, ka bija vairākas fāzes mūsu attiecībās, kurām izgājām cauri. Sākumā bija neizsakāma ilgošanās, kad mosties un dodies gulēt ar domām par otru cilvēku. Pēc diviem, trim mēnešiem sākām izjust attālināšanos, bet pēc neskaitāmiem strīdiem, šķita, ka attiecības saglābt vairs neizdosies.” Taču tagad pāris zina, ka visi šie pārbaudījumi ir tikai stiprinājuši attiecības un likuši saprast, ka ir ideāli piemēroti viens otram. Par nākotni abi vēl neņemas spriest, tikai smejot nosaka: „Attālums ir „veselīgs”, tas visu sakārto īstajās vietās.”

Komentē psiholoģe Sarmīte Bambāne:

„Vīrietis šajās attiecībās akceptē sievietes iniciatīvu, tādējādi ļaujot viņai iegūt jaunu pieredzi un pilnveidoties. Tas pierāda, ka pāris uzticas viens otram un ciena otra vajadzības. Laiks, kad var pārdomāt savstarpējās attiecības un izvērtēt sev būtiskās lietas, ir svarīgs katrās partnerattiecībās. Būtiski ir uz visu paraudzīties no malas, lai saprastu, kas man partnerī patīk un, ko es esmu gatavs sniegt otram, lai šīs izvērstos par ilgtermiņa attiecībām. Pēc šķirti pavadīta laika, attiecības var iegūt citu kvalitāti, un tās var veidoties emocionāli dziļākas.”

Kad brīvdienas nav laimīgās dienas

Latvija – ASV
Beāte(27) un Mārtiņš(29) ir pāris jau sešus gadus, taču nespējot atrast labi atalgotu darbu Latvijā, Mārtiņš izlemj doties uz Ameriku. „Es biju aizsākusi studijas universitātē, tāpēc Mārtiņam līdzi doties nevarēju, savukārt pārnest jau esošās studijas uz Ameriku, nebija iespējams. Attāluma attiecības jau trīs gadus ir mūsu ikdiena,” stāsta Beāte. Studijas bija Beātes sapnis, tāpēc no tām atteikties meitene nebija gatava, arī došanās svešumā viņu nevilināja. Tā kā Mārtiņš ir ļoti aizņemts, bet Beātei vēl bez studijām ir darbs, tad piecas dienas nedēļā abi sazinās telefoniski, taču brīvdienas paiet sazinoties caur Skype. „Neskatoties uz to, ka mūs šķir septiņu stundu starpība, un katrs no mums dzīvo pēc sava individuālā dienas ritma, mēs ikdienas sazināmies divas līdz trīs reizes,” dalās Beāte. Pāra vientulīgos brīžus kliedē studijas, darbs un draugi: „Mēs abi esam nemitīgā kustībā, tādēļ skumt sanāk mazāk. Darba dienas paskrien nemanot, savukārt brīvdienas un svētku dienas, kad gribas ar otru pavadīt visu savu brīvo laiku, nav mūsu laimīgās dienas.” Beāte un Mārtiņš atklāj, ka attālums ir krietni mainījis viņu dzīves un savstarpējās attiecības: „Abi esam auguši un mainījušies. Attālums ir iemācījis mums vairāk respektēt un saprast vienam otru, nekā tas bija tad, kad vēl dzīvojām kopā.” Beāte un Mārtiņš ir novērojuši, ka attāluma attiecībām ir arī savi plusi. Dzīvojot tik tālu vienam no otra, abiem ir radusies iespēja izrunāt visas labās un sliktās lietas, bet ilgais laika posms ir iemācījies uzticēties un paļauties vienam uz otru: „Esam kļuvuši par labiem draugiem, par labiem sarunu biedriem, par lielisku un saticīgu pāri. Dalāmies ar ikdienas sīkumiem, izsakām komplimentus, runājam par savu kopīgo nākotni.” Mīļas, īsziņas, uzaicinājumi uz rīta kafiju, sazvanoties caur Skype, interesantu rakstu un faktu lasīšana, lai otru pārsteigtu ar savu aso prātu, ir kļuvusi par pāra ikdienu. Nākotne Beāti nedaudz biedē, jo ilgstoša dzīvošana atstatus ir veidojusi savus paradumus: „Esmu aizdomājusies par to, kā būs tad, kad atkal dzīvosim kopā. Mani biedē, ka esam pārāk pieraduši pie pašreizējās situācijas, bet atkal dzīvošana kopā, varētu ierobežot mūsu līdzšinējo ikdienu. Dotajā dzīves posmā mēs katrs dzīvojam tikai sev un rēķināmies tikai ar savām, individuālajām vēlmēm.”

Psiholoģe Sarmīte Bambāne:

„Attiecības būtiski var ietekmēt, dzīvošanas šķirti trīs gadu garumā. Ja pāris atkal izlems dzīvot kopā, tad viņiem var rasties sarežģījumi, jo laiks būs mainījis ne tikai viņu uzskatus, bet arī viņu dzīves un ikdienas ritmu. Tad to varēs pielīdzināt pirmajai tikšanās reizei, kad jārod jauni pielāgošanās veidi. Triju gadu laikā uzkrātās negatīvās emocijas var ietekmēt turpmākās attiecības. Svarīgi ir, ka abi ir kļuvuši tuvāki, spēj būt atklāti, vairāk uzticas viens otram un domā par kopīgu nākotni.”

Plānotājs ar tikšanās reizēm

Latvija – Norvēģija
Anita(34) un Uldis(33) ir kopā jau 16 gadus, no tiem 15 dzīvo laulībā, kurā ir dzimuši trīs bērni. „Šobrīd Latvijā nopelnīt tik daudz, lai uzturētu trīs bērnu ģimeni ir pagrūti, tāpēc vīrs ir devies strādāt uz Norvēģiju. Finanses nav vienīgais faktors, es respektēju arī vīra profesionālo izaugsmi,” dalās Anita. Braukt līdzi vīram Anita nevarēja, jo Latvijā viņai ir labi nodrošināts darbs un bērni, kurus ir vēlme izaudzināt mājās. Tā kā abu attiecības, ar starpposmiem, jau 15 gadus var dēvēt par attāluma attiecībām, tad Anita un Uldis ir iemācījušies tās uzturēt un veidot virtuālajā pasaulē: „Ik dienas sazināmies ar Skype starpniecību, rakstām e-pastus, bet reizi nedēļā sazvanāmies.” Bērni kliedē Anitas vientulības sajūtu, veidojot ikdienu gaišāku un saulaināku. Viņa atdzīst, ka redzot katru jauno bērna sasniegumu, rodas apziņa, ka viss ir tieši tā kā tam ir jābūt. Anita atklāj, ka neskatoties uz fizisko distanci, emocionāli viņi ir kļuvuši daudz tuvāki: „Faktiski nestrīdamies nekad un nemaz, jo, esot kopā to negribas darīt. Tas ir brīdis, kad pagaist visas nesaskaņas, atstājot vietu tikai apskāvieniem un mīlestības izpausmēm. Lielākie konflikti starp mums norisinās virtuālajā pasaulē, kad mūsu viedokļi nesakrīt mājsaimniecības jautājumos.” Par skaistākajiem mirkļiem abi uzskata vīra ciemošanos mājās, taču pēc tiem atgriezties ierastajā ikdienā un atkal atvadīties ir ļoti smagi. Tāpēc plānotājā tiek atzīmētas tikai satikšanās reizes. Anita atdzīst, ka grūtākais ir tikt galā ar ikdienas problēmām vienai: „Visgrūtāk ir tad, ja saslimst kāds no bērniem, tad nolaižas rokas, jo nav blakus otra cilvēka, kurš varētu palīdzēt.” Lai nezustu jūtu siltums Anita un Uldis sazinās katru dienu: „Vīrs faktiski zina katru manas dzīves stundu, ko es ar bērniem daru. Viņš seko līdzi mūsu ikdienai, un pat dažreiz atgādina, kur un cikos man ir jābūt, – tik daudz es viņam stāstu.” Nākotnes perspektīvas pāri nebiedē, jo attāluma attiecības ir kļuvušas par viņu ikdienu. Anita atklāj, ka vīram uzticas pilnībā, tāpēc ir pieņēmusi dzīvi tādu kāda tā ir: „Es ticu, ka attiecībām nekas slikts nenotiks, jo mēs esam pie tā pieraduši. Tā nav samierināšanās, tā vienkārši ir liela mīlestība.”

Psiholoģe Sarmīte Bambāne:

„Dzīvot šķirti ģimenei, kurā aug bērni, ir ļoti problemātiski. Rūpes par bērniem ir papildus atbildība, tāpēc ir vieglāk, ja to dala divi pieaugušie. Dzīvošana šķirti nav norma, tas vairāk piederas īslaicīgai grūtību pārvarēšanai. Vīrs zaudē iespēju būt blakus bērniem ikdienas, tādējādi neredzot katru jauno sasniegumu un atklājumu. Sievas rūpes un pienākumi, kas saistās ar bērnu audzināšanu un mājsaimniecību, var radīt viņā iekšējas dusmas. Brīvais laiks un atpūtas brīži arī tiek ierobežoti, jo visi pienākumi tiek uzlikti vienam cilvēkam. Sajūta, ka vienai ir jātiek ar visu galā var negatīvi ietekmēt partnerattiecības.”

Kā tikt galā ar attālumu?

Konsultē psiholoģe Sarmīte Bambāne:

Veidojot attāluma attiecības, ir svarīgi vienoties par laika periodu, kas tiks pavadīts šķirti. Tas parādīs jūsu rēķināšanos vienam ar otru un gatavību uzņemties atbildību. Šādās attiecībās svarīga ir komunikācija, maksimāli informējot otru cilvēku par savu dzīvi un ikdienas gaitām. Ja dalīsities viens ar otru ne tikai notikumos, bet arī paudīsiet savas emocijas un sajūtas, tad arī attiecības veidosies daudz ciešākas. Pretējā gadījumā jūsu starpā var pieaugt neuzticēšanās un aizdomīgums, kas vēlāk izpaudīsies kā vēlme kontrolēt vienam otru. Tā kā attāluma attiecībās, iztrūkstot fiziskajam kontaktam, pieaug atsvešināšanās, tad divtik svarīgs ir emocionālais kontakts. Uzturēt tuvību no attāluma ir grūti, tāpēc pārim jācenšas rast jauni veidi kā šo tuvību saglabāt, šeit palīdz, kaut vai retas, tomēr, tikšanās reizes. Neskatoties uz robežām, kas jūs šķir, būtiski ir ne tikai ieklausīties sevī, bet arī censties saprast, kādas ir otra vēlmes un sajūtas. Tā ir iespēja uz savstarpējām attiecībām paraudzīties no malas, izvērtējot kļūdas un mainot tās. Attāluma attiecības nenozīmē tikai nebeidzamu ilgošanos, vai dzīvošanu no vienas tikšanās līdz otrai. Jums rodas iespēja pārvērtēt attiecības, nostiprinot sajūtu, kāpēc es vēlos būt kopā tieši ar šo cilvēku. Vairāk brīvā laika dod iespēju apgūt, ko jaunu vai pilnveidot jau esošās prasmes. Spēja uzturēt attāluma attiecības liecina par jūsu saderību. Nereti šķiet, ka attālums šķir, taču dažkārt tas neizskaidrojamā veidā tuvina.

Līdzekļi, kas palīdz mazināt attālumu:

  • Esi radoša organizējot kopīgas vakariņas vai svētdienas vēlās brokastis caur Skype
  • Negaidīta īsziņa (sms) nedižojas ar lieliem vārdu plūdiem, taču spēj lieliski uzlabot dienu
  • E-pasta vēstules nav pats romantiskākais, tomēr vieglākais veids, kā informēt draugu par savu ikdienu
  • Ļauj otram justies kā daļai no tavas ikdienas sūtot multiziņu (mms) ar tikko tapušām bildēm
  • Veidojiet kopīgus draugu vakarus, sazinoties caur WhatsApp
  • Dodies randiņā ar pilsētu, iemūžinot jūsu iecienītākās vietas, bet vēlāk izveido viņam speciāli veltītu galeriju
  • Neaizmirsti pastu – saņemt ar roku rakstītas mīlestības vēstules ir tik patīkami

Tekstu sagatavoja žurnāliste Laura Zakse