Kādreiz bērnībā, ciemojoties pie vecmāmiņas, manu un citu mazbērnu uzmanību piesaistīja vecā, lielā vecmāmiņas kumode ar daudzajām šūplādēm. Uz kumodes vasarā allaž senā, rakstainā vāzē bija svaigi ziedi. Skrienot pa pļavu mēs bieži vien saplūcām pļavas puķes, ko ielikt vāzē uz kumodes. Ziemā kumodi rotāja kāda skaista sauso ziedu kompozīcija, kur neiztrūkstoši bija virši, biškrēsliņi un krāsainas sausās puķes, ko vecmāmiņa audzēja dārzā. Uz kumodes atradās senlaicīgs pulkstens, kuru vienmēr tā īpaši svarīgi uzvilka vectētiņš, sēdēdams uz siltā mūrīša blakus kumodei.

  Kad vecmāmiņa vēra vaļā kumodes šūplādes, tad allaž mūsu sirsniņas ietrīcējās aiz sajūsmas. Ko tikai nevarēja ieraudzīt šajās senajās šūplādēs! Jau atverot istabā izplatījās sena, salda, patīkama smarža, skatam pavērās brīnumainas lietas, daudzas sīkas kārbiņas, sainīši, kuros kārtīgi sakārtotas atradās dažādas lietas un lietiņas; fotogrāfijas, senas pogas un podziņas, vecā drukā rakstītas grāmatas, veca Bībele. Dažādas citas lietas, kurām katrai ir sava, īpaša vēsture, īpašs stāsts. Aizturot elpu mēs klausījāmies kā vecmāmiņa, izņemot kādu lietiņu no šūplādes, stāstīja mums kādu vai nu nedzirdētu vai arī daudzreiz dzirdētu, bet tik un tā mīļu stāstu. Mani pārsteidza tas, ar kādu cieņu un bijību viņa izturējās pret visu, kas tur atradās. Ar tādu pašu cieņu viņa arī runāja par tiem cilvēkiem, ar kuriem katrs no stāstiem bija saistīts.

  Vecā kumode reiz bija piederējusi viņas mammai, manai vecvecmāmiņai Jadvigai, kura bija bijusi pasaku teicēja un dziedniece. Ļaudīm miesas dziedinājusi ar zālītēm un tējām, bet dvēseles dziedinājusi ar pasakām un stāstiem.

  Gluži kā senajās dienās, kumodes šūplādes atkal ir pilnas. Tās ir piepildītas ar pasakām un katrā no tām var atrast kaut ko vērtīgu priekš sevis. Šeit varēsi atrast gan terapeitiskās, gan tautas pasakas, gan pasaku darbnīcā tapušas un izdzīvotas pasakas.

Lasot un izdzīvojot šīs pasakas ir sajūta, ka sajūsmā trīcošiem ceļgaliem atkal stāvu pie vecās kumodes un ir pavērta kāda no šūplādēm. Sirdi piepilda prieks un mīlestība, pateicība par šo brīnišķīgo piedzīvojumu.

  Nāc droši PASAKU KUMODĒ, ver vaļā šūplādes, skaties, vēro, izjūti tās un paņem to, kas šajā brīdī Tev ir visvajadzīgākais, tas viss ir domāts tieši Tev!

  Promejot pateicies un būsi mīļi gaidīts atkal.