Svarīgākie ģimenes terapijas mērķi ir:

  • palīdzēt uzlabot komunikāciju starp ģimenes locekļiem;
  • stiprināt ģimeni kā sistēmu;
  • stiprināt laulību/partnerattiecības;
  • palīdzēt pārvarēt krīzi savstarpējās attiecībās – konfliktēšanu, nesarunāšanos, vardarbīgu izturēšanos;
  • palīdzēt mainīt iesīkstējušās lomas un uzvedības noteikumus.

Ģimenes psihoterapija var palīdzēt šādos gadījumos kā:

  • attiecību problēmas ar bērniem – uzvedības problēmas, mācīšanās grūtības mājas un/vai skolā;
  • bērnu emocionālie un psiholoģiskie traucējumi;
  • neapmierinātība pāra attiecībās, konflikti;
  • krīzes situācijas ģimenē/traumatiski pārdzīvojumi – šķiršanās, nāve, darba zaudējums, pārcelšanās;
  • ieilguši konflikti starp ģimenes locekļiem, paaudzēm;
  • šķirtas ģimenes un jaunu ģimeņu veidošana;
  • bērnu audzināšanas jautājumi,
  • sagatavošanās bērna adopcijai.

Psihoterapeits uz pirmo sesiju aicina piedalīties visu ģimeni jeb tos cilvēkus, kuri dzīvo vienā dzīvojamā platībā. Pirmajā tikšanās reizē psihoterapeits iepazīstas ar katru ģimenes locekli, uzklausa katra cilvēka viedokli par problēmsituāciju, kā arī palīdz noformulēt psihoterapeitisko mērķi un vēlamo rezultātu. Vienojas par psihoterapijas biežumu un ilgumu.

Atkarībā no klienta – ģimenes mērķa un problēmsituācijas, psihoterapeits nosaka, kuriem ģimenes locekļiem ir jāpiedalās psihoterapijā. Psihoterapijas procesā piedalās daži ģimenes locekļi vai visa ģimene – bērns/i un vecāks/i; pāris vai paplašinātā ģimene – bērni, vecāki, vecvecāki.

Sistēmiskā ģimenes psihoterapija tiek izmantota strādājot arī ar vienu ģimenes locekli.

Strādājot ar bērnu, ģimenes psihoterapijas ietvaros tiek izmantotas dažādas terapeitiskās tehnikas – spēļu terapijas elementi; smilšu spēļu terapijas elementi, mākslas terapijas elementi.

Ģimenes psihoterapijas sesijas notiek reizi nedēļā, tās ilgums 45-55 minūtes vai 90 minūtes. Tas ir ļoti individuāli, bet lai notiktu pirmās izmaiņas ir vajadzīgas trīs/piecas tikšanās reizes. Kopumā, vidēji, tās ir desmit tikšanās reizes.

Pāru psihoterapija

Ģimenes sistēmiskā psihoterapija tiek pielietota darbā ar pāriem. Ja pāris meklē palīdzību, tā ir brieduma pazīme, nevis nedrošība.

Galvenais pāru terapijas mērķis ir uzlabot vai atjaunot saziņu. Attiecības ir tik stipras, cik stipra ir komunikācija starp partneriem.

Pāru terapija var būt piemērota, ja

  • Partneru savstarpējās attiecības ir konfliktējošas – nerunāšana vai tieši otrādi asa vārdu pārmaiņa;
  • Briest šķiršanās;
  • Neapmierinātība seksuālās attiecībās;
  • Neuzticēšanās, atsvešinātība;
  • Notiek cīņa par varas pozīcijām.

Pāru psihoterapija var būt ļoti produktīva. Tā ļauj pāriem ieraudzīt perspektīvu, apgūt jaunas iemaņas un uzvedības modeļus.

Pāru terapijas laikā tiek analizēts tas, kā katrs veicina to, ka nejūtas labi attiecībās; kā tagadnes pāra attiecības ietekmē tie konflikti un īpatnības ko partneri ieguvuši savu vecāku ģimenēs. Atrisinot pagātnes jautājums, pāris var uzlabot savu komunikāciju vienam ar otru, pārtraukt cīņu par vieniem un pašiem jautājumiem, uzlabot seksuālo intimitāti, justies vairāk ievērotam attiecībās.

Partneri uzzina kā tieši, veselīgā veidā, risināt konfliktus un to, kā klausīties un efektīvi sazināties, bez dusmām un aizvainojuma.

Ja partneru savstarpējās attiecībās valda sadarbība un cieņa, tas padara vieglāku un efektīvāku sadarbību vecāku lomās. Un tas ir svarīgi, saglabājot attiecības /laulību, kā arī gadījumos, ja notiek šķiršanās. Pāru psihoterapijas sesijas notiek vienu reizi nedēļā vai reizi divās nedēļās, tās ilgums 45-55 minūtes vai 90 minūtes.